Seļļizt nemē mēg/ Tādi kā mēs/ People like us

Music: Elīna Ose Lyrics: Valts Ernštreits Project Kuolm randõ/ Trīs krasti/ Three shores Elīna Ose (vocal) Jānis Rubiks (double bass) Austris Kalniņš (keyboards) Artis Orubs(percussians) RDKS Gospelchoir, conductor Una Stade Livonian poem *** Seļļizt nemē mēg äb īetõ kunāid paikõl, nänt tergīļi mēļ, nänt nȭrka mōīlma tundimi, nänt merk ja umbi usk äb laskõt. Seļļizt nemē mēg tōbõd īdõkabāl astõ jeddõpēḑõn, vizāstiz, leb ūomõg ja ȭdõg ämār, iļ mōd, iļ viedūd, iļ amā – ja vel kōgiņ pierrõ, ku āiga um vizzõ pūontõn nänt tīedidi, mattõn nēḑi põrm allõ ja kistāntõn ämšti rōntist, seļļizt nemē mēg jekslõbõd mōilma aigād pǟl īd, leb ud, ja leb kol. Seļļižist nemē mēg äb sō vāldiņ – nemē dadžād ne akkõbõd jūrõ, neku umbainõ nēḑi um ulzõ tõmbõmõst mōstõ, neku umbāina ūd pǟl ne nustābõd pēḑi, vagād nemē ǟnda mōilma sidāms. Seļļizt nemē mēg äb kūolõt kievāmstiz. Seļļizt nemē mēg äb kūolõt kunāgist. *** Tādi kā mēs nekad nepaliek uz vietas, viņu nemierīgais prāts, viņu nepietiekamās zināšanas par pasauli, viņu dīvainā un stūrgalvīgā ticība neļauj. Tādi kā mēs aizvien grib doties tālāk, spītīgi, cauri rīta un vakar krēslai, pāri zemēm, pāri ūdeņiem, pāri visam– un vēl ilgi pēc tam, kad laiks ir aizputinājis viņu pēdas, apglabājis viņus zem putekļiem un izdzēsis no visām grāmatām, tādi kā mēs maldās uz pasaules malām aizvien, cauri miglai, un cauri mirāžai. No tādiem kā mēs netiek vaļā– kā dadži viņi pieķeras, kā nezāles viņi ir jārauj ārā no zemes, kā nezāles viņi no jauna ceļ galvas, klusu kā ērkšķis pasaules sirdī. Tādi kā mēs nemirst viegli. Tādi kā mēs Nemirst nekad. *** People like us can’t stay still. Their restless minds and poor grip on the world won’t let them. They lug around strange, stubborn beliefs. People like us keep walking through dawn, through dusk over land, over mountains over bodies of water, over anything. And long after time has fluttered over their tracks and buried them under dust, erasing them from history books, people like us will still be wandering; getting lost, lingering at the edges, always aiming at a mirage shrouded in fog. People like us are impossible to get rid of- they cling like thistle, like a weed they must be stripped from the ground and, like a weed, they keep pushing their heads up anew, silent as a thorn lodged in the heart of the world. People like us will not die easy. People like us may never die. Jāņa Erenštreita 80 gadu jubilejas koncerts 17. jūnijā Dzintaru koncertzālē