SIBĪRIJAS LATVIEŠU DZIESMAS. Diska prezentācija

Mūzikas ierakstu izdevniecībā Upe tuviem un tāliem sadarbībā ar latviešu folkloras zinātājiem izdots unikāls ieraksts CD/DVD formātā SIBĪRIJAS LATVIEŠU DZIESMAS. Tas ir stāsts par vērtībām un reizē cieņas apliecinājums latviešiem, kuri savu valodu turējuši dzīvu, gadu simtiem esot tāltālu no dzimtajām senču mājām. Latviešu valoda tīra un kopta dzīvo Sibīrijā joprojām. Izlasē apkopotas latviešu dziesmas, rotaļas un danči, kas ierakstīti vismaz 16 Sibīrijas latviešu ciemos. Audio (CD) diskā ir 52 melodijas, video diskā (DVD) ap 120, kopējais skanējuma laiks ir gandrīz 6 stundas. Pirmie latvieši nokļuva Sibīrijā kā izsūtītie katordznieki (. Kauguru nemiernieki) jau vismaz pirms diviem gadsimtiem. Viņiem vēlāk piepulcējās brīvprātīgie izceļotāji, kuri uz Sibīriju devās XIX gs. otrajā pusē, pārceļošanai turpinoties līdz pat I Pasaules karam. Daļai tautiešu izdevās atgriezties Latvijā 20. gs. 20. gados, citiem pēc 1945. gada, bet vēl citi uz vectēvu dzimteni atgriežas pavisam nesen jau pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tomēr vairums no latviešu izceļotāju pēctečiem tā arī paliks savā jaunajā dzimtenē Sibīrijā, jo pārāk tāla, atšķirīga un vēsa ir viņu Tēvzeme Latvija. Daudzi Sibīrijas latviešu ciemi pazuduši no zemes virsas tos varēs atrast tikai retais zinātājs. Bet citi, izzūdot tradicionālajai lauksaimniecībai, strauji zaudē darbaspējīgos iedzīvotājus un līdz ar to arī skolu, ātri vien pārvēršoties par pensionāru ciemiem. Savukārt nedaudzajos dzīvotspējīgajos, vēl nesen ekonomiski plaukstošajos ciemos latviešu skaits ir rēķināms uz vienas vai dažu roku pirkstiem, bet pēc pārdesmit gadiem nebūs arī to. Asimilācijas vilni diemžēl vairs neapturēs neviens (arī Latvijā), tomēr tikai mēs paši spēsim saglabāt savu kultūru dzīvu un ikdienai vajadzīgu. Pirmie ledlauži neziņas tukšumā bija Ingvars Leitis un Uldis Briedis, kuri 1975. gadā Sibīrijas latviešu ciemu meklējumos, devās ceļā ar velosipēdiem. Kopš tā laika dažādos Sibīrijas ciemos ir pabijuši gan mācītāji un skolotāji, gan pašdarbības kolektīvi un žurnālisti, gan pētnieki un studenti, gan parasti interesenti un tūristi. Esam ļoti pateicīgi Vairai Strautniecei, Ingai Utenai, Mārim Jurgensonam, Ingvaram Leitim, Ernestam Spīčam, Lidijai Leikumai, Aleksejam Andronovam, Ilmāram un Jantai Mežiem, Sandim Laimem, Aigaram Lielbārdim, Latviešu Folkloras krātuvei, kā arī Igaunijas Folkloras arhīvam par laipno iespēju izmantot viņu ekspedīciju vākumu šajā apkopojumā. Lai atdzīvinātie ieskaņojumi palīdz mums pašiem iepazīt un iemīlēt savu dziesmu vēsturi, dod jaunus impulsus mūsu radošajā darbā! Īpaši gribas cerēt, ka šie diski lieti noderēs tiem Sibīrijas latviešiem, kuri vēlēsies atgūt savu vecvecāku mantojumu. Iemācīsimies kaut dažas no šeit dzirdamajām dziesmām un mācīsim tās saviem bērniem. Tad latviešu dziesmas dzīvos! Darbs izdots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, bet Edgara Jansona vadītā LSF HOLDINGA sniegtais ziedojums, mums ļaus ierakstu dāvināt visiem interesentiem Sibīrijā. Sibīrijas latviešu dziesmas skanīgi un svinīgi tiek atvērtas Rīgas Centrālajā bibliotēkā Rīgā 2009. gada 18. jūnijā