Tu nekad man nevari tā pateikt:
“Tagad iešu pļavā puķes raut!“
Jo neveiksmes tev dienu alga
Nāk saviem spārniem steiga skaut
Nav laika mīļā - tev jāsarauj, tev jāsarauj
Allaž pūlies tu, lai būtu tīrāks
Trauki plīst un piens no katla skrien
Un tādā steigā tev piedeg pīrāgs
Bet tevi mīlu vēl aizvien
Lai citiem paliek tās veiksmīgās, tās veiksmīgās
Piedz.
Gan kādu dienu paveiksies
Un tie, kas smējās, kā skauģi ies
Gan kādu dienu paveiksies
Un prieka asaras tu liesi
Es tevi mīlēšu un dusmas piedošu
Es tevi redzēšu ziedošu
Lai piedeg pīrāgs, lai tas deg
Lai iet kā iet, jo zinu labāk vēl ies!
Kad es tevi aicinu uz kino,
Tu man saki - labāk iesim rīt.
Un tālāk es jau visu zinu
Sāks katli šķindēt, ūdeņi līt
Ko gan es varu tev padarīt, tev padarīt
Atstāju es tevi savās rūpēs
Gaida kafejnīcā kokteilis
Tur cigaretes dāmām kūpēs
Un runās tās, ka apnicis
Ir viņām viss, ko dari tu, ko dari tu!
Kaspars Dimiters
1982